Drukāt šo lapu
21.10.2013 07:28

FOTO: Eiro tuvojas arī Pierīgai, cenas mainās katru dienu

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mārupes tirdziņa pārdevēja Kristīne rāda blociņu, kurā veikusi cenu aprēķinus. "Sākumā tas bija ļoti sarežģīti," atzīst tirgotāja un neslēpj, ka eiro ieviešanu gaida ar bažām. "Ceru, ka cilvēki būs saprotoši." Mārupes tirdziņa pārdevēja Kristīne rāda blociņu, kurā veikusi cenu aprēķinus. "Sākumā tas bija ļoti sarežģīti," atzīst tirgotāja un neslēpj, ka eiro ieviešanu gaida ar bažām. "Ceru, ka cilvēki būs saprotoši." Krišjānis Grantiņš

"Cilvēki neuzticas pārdevējiem," norādot eiro cenas, kas gozējas blakus pašu audzētajiem gurķiem, brokoļiem, āboliem un citiem rudens labumiem, skumji stāsta Mārupes tirdziņa pārdevēja Kristīne.

Viņa tāpat kā citi tirdziņu pārdevēji ar cenām tikusi galā pašas spēkiem, aprēķinot tās ar kalkulatoru.

"Atsevišķu datu par eiro cenu ieviešanu Pierīgas novadu tirdziņos mums pagaidām nav," pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde un atzina, ka tirdziņos ar cenu ieviešanu varētu veikties grūtāk nekā veikalos, kur preces vērtību no latiem uz eiro pārrēķina datorprogrammas.

"Tirdziņos jārēķina ar kalkulatoru. Tas rada papildu risku, ka cena tiks aprēķināta nepareizi." Rīgā un reģionos līdz šim veiktas 1368 pārbaudes par korektu eiro cenu ieviešanu. 635 pārbaužu objektos konstatētas nepilnības. "Naudas sods vēl nav piemērots nevienam. Parasti pārkāpumu mūsu inspektori aicina novērst uzreiz vai piecu darba dienu laikā," skaidro I. Žunde. Savukārt, ja pārkāpums netiek novērsts, tirdzniecības vietai draud 20 līdz 500 latu liels administratīvais sods. I. Žunde atklāj, ka inspektori jauno cenu ieviešanas kārtību ierodas pārbaudīt nebrīdinot.

Ar kalkulatoru pret eiro

Kļūstot vēsākam, krietni retākas kļuvušas Ādažu tirdziņa rindas. Starp tirgotājiem manāmi gan tie, kuri cenas, kā norādīts ­likumā, jau nomainījuši, gan tie, kas to nesteidz darīt. "Strādājam pēdējās dienas," skan biežākie aizbildinājumi, kas diemžēl dzirdami ne tikai Ādažu novadā.

Savukārt sakņu kioska pārdevēja Jūlija, kura kopā ar grāmatvedi cenas jau nomainījusi, atklāj, ka cilvēki ir neapmierināti. "Bieži sajauc cenu. Īpaši vecie cilvēki," atklāj Jūlija un joko, ka pavīdējusi doma, kamēr cilvēki apradīs ar jauno naudu, kiosku pirmajās janvāra nedēļās varētu aizvērt. "Cenas eiro norādām zem cenas latos un rakstām to ar pildspalvu," cenu zīmes rāda Jūlija. "Tās ir labi redzamas, taču neizceļas tik ļoti kā produkta vērtība latos." Pārdevēja norāda, ka tas ir vienīgais risinājums nejaukt cilvēkiem galvu. Atšķirībā no Ādažu centra veikaliem, tirgū PTAC inspektori vēl nav ieradušies.

Arī Mārupes sakņu tirdziņā pie Tukumā audzētajiem gurķiem, brokoļiem, āboliem, saknēm un citiem rudens labumiem atrodamas eiro cenas. Pārdevēja Kristīne atzīst, ka cenas rēķināt eiro nav vieglākais uzdevums. Tomēr grūtākais būšot naudas izdošana, jo kļūdīties tirdziņā, kur ik dienu iepērkas vieni un tie paši cilvēki, nav pieļaujams.

"Piemēram, āboliem vai gurķiem cenas mainās visai bieži. Pirms pāris nedēļām gurķus pārdevām par latu kilogramā, tagad siltumnīcas ir jākurina vairāk, līdz ar to arī cena ir kāpusi. Tāpēc cenas visu laiku nav vienādas, un tās ir jāpārrēķina arī eiro."

Pārdevēja teic, ka nule apmeklējusi Valsts policijas kursus, kuros mācījusies atšķirt viltotu eiro valūtu. "No 30 dažādām monētām tikai ar grūtībām atpazinu, kura nav viltota." Kristīne stāsta, ka eiro cenas pēta arī ārpus darba, īpaši iepērkoties lielveikalos. "Ņemu līdzi kalkulatoru. Daudzi šmaucās," atzīst tirgotāja.

Siguldā arī rubļi, liti un dolāri

Ar krietni gaišāku skatu uz eiro ieviešanu skatās Turaidas suvenīru tirdziņa pārdevēji, kuru vasaras tirdzniecības sezona beigsies jau tuvākajās dienās. Pārdevēja Lilija rāda, ka cenas abās valūtās norādījusi jau oktobra sākumā. "Problēmas varētu sagādāt vienīgi tas, ka tirgū cilvēki kaulējas un dažkārt cenu nolaižam. Tad ātri jāizrēķina jaunā cena," iespējamo klupšanas akmeni atklāj viņa un rāda, ka visas cenas aprēķinājusi blociņā.

Tirgotāja stāsta: pašai žēl, ka lats mainīsies uz eiro – sakrāta vienlatnieku kolekcija. "Taču tūristi ir ļoti priecīgi. Labprāt jau tagad norēķinātos ar eiro." Lilija atklāj, ka visspilgtāk no tirgotājiem atmiņā palikuši latvieši, kuri dzīvo Amerikā. Ļoti kārtīgi un pedantiski pircēji ir vācieši. "Bieži uz Turaidu brauc latviešu sievietes ar saviem angļu draugiem. No vienas puses, žēl, ka kopā ar angļiem, bet, no otras, – labi, ka vismaz atbrauc."

Arī Mārīte uzsver, ka nekas sarežģīts eiro cenās nav. "Viens eiro atbilst 70 santīmiem, divi – vienam latam un 40 santīmiem." Viņa stāsta, ka tirdzniecības vietās, kur ik dienas iepērkas tūristi no visas pasaules, citu valstu valūta nav nekas svešs. "Cilvēki grib norēķināties ar eiro, litiem, rubļiem, dolāriem," atklāj Mārīte. Taču, lai šādi norēķinātos, tirgotājiem vajadzīgs plašs maiņas naudas klāsts, tāpēc tūristiem savu valstu nauda jāmaina uz latiem.

Turaidas suvenīru tirdziņa pārdevēja Mārīte stāsta, ka sezona tūlīt beigsies, taču, tā kā Siguldā ik dienu viesojas tūristi, eiro valūta pat atvieglos tirgošanos. "Nē, pavasari negaidu ar bailēm. Norēķināties ar eiro problēmas nesagādās."Turaidas suvenīru tirdziņa pārdevēja Mārīte stāsta, ka sezona tūlīt beigsies, taču, tā kā Siguldā ik dienu viesojas tūristi, eiro valūta pat atvieglos tirgošanos. "Nē, pavasari negaidu ar bailēm. Norēķināties ar eiro problēmas nesagādās."