Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādīja, ka ir gājuši uz populārās mūzikas, rokmūzikas koncertiem (25%), kā arī muzejiem (23%).

Televizors aizstāj kultūras pasākumus
Pētījuma ietvaros aptaujātie tika aicināti norādīt, kādi ir viņu brīvā laika pavadīšanas paradumi. 73% iedzīvotāju atzina, ka visbiežāk skatās televizoru, bet par nākamo populāro nodarbi atzina atpūtu pie dabas (49%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādīja, ka brīvajā laikā izvēlas iet ciemos (35%), lasīt grāmatas (32%), izklaidēties internetā, spēlējot datorspēles (30%), strādāt dārzā (29%) vai pavadīt laiku ar bērniem (28%).

Lūgti atbildēt, kas viņiem visvairāk traucē apmeklēt kultūras pasākumus biežāk, nekā vēlētos, 43% aptaujāto kā iemeslu minēja aizņemtību un laika trūkumu, bet naudas trūkumu minēja 40%. Tikai 12% respondentu atbildēja, ka kultūras pasākumus jau apmeklē pietiekami daudz, bet 7% atzina, ka viņus tie vispār neinteresē.

Jāpiebilst, ka 2018. gadā aptaujātie daudz biežāk nekā pirms trim gadiem norādīja, ka neapmeklē kultūras pasākumus tāpēc, ka Latvijā trūkst interesantu pasākumu (2015.g. – 7%, 2018.g – 11%).

Tradicionālās kultūras pasākumi būtu jāatbalsta no valsts budžeta
Aicināti nosaukt jomas, kuras būtu jāatbalsta no valsts budžeta, pētījuma dalībnieki kā primāros atzina nacionālas nozīmes tradicionālos kultūras pasākumus (66%) un bērnu interešu izglītību kultūras jomā (56%). 37% aptaujāto uzskata, ka finansējumu no valsts budžeta vajadzētu piešķirt dažādu kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanai Latvijā. Tikai 21% aptaujāto uzskata, ka no valsts budžeta vajadzētu finansēt līdzdalību kultūras pasākumos ārpus Latvijas, bet 4%, ka neviena no kultūras jomām nebūtu jāatbalsta no valsts budžeta.

Savukārt, lūgti norādīt, cik naudas vidēji mēnesī viņi paši tērē kultūras pasākumiem, aptuveni trešdaļa aptaujāto (32%) atzina, ka kultūras pasākumiem naudu netērē vispār. Gandrīz sestdaļa jeb 17% aptaujāto norādīja, ka tērē vidēji līdz septiņiem eiro mēnesī, un tikpat daudz iedzīvotāju norādīja, ka tērē vidēji 15-28 eiro mēnesī.

Sievietes ir cītīgākas grāmatu lasītājas nekā vīrieši
Pētījums atklāj, ka ikdienā grāmatas lasa mazāk nekā puse jeb 48% aptaujāto vīriešu, savukārt iesietajiem darbiem ik dienu laiku atrod 70% sieviešu. Turklāt liela atšķirība vērojama arī izlasītajā apjomā – pēdējā pusgada laikā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% daiļā dzimuma pārstāvju izlasījušas 3-10 grāmatas, kas ir divas reizes vairāk nekā vīrieši (14%); savukārt vairāk par 10 grāmatām izlasīja 7,3% aptaujāto sieviešu, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā vīriešu (2,4%).

Sievietes ir dāsnākas, atvēlot grāmatu lasīšanai ne tikai savu laiku, bet arī finansiālos līdzekļus, – 40% daiļā dzimuma pārstāvju dod priekšroku grāmatu iegādei grāmatnīcās, internetā un citviet.

Pētījuma autori atzīmē, ka arī bibliotēku popularitāte nav kritusies, un trešdaļa sieviešu, meklējot sev interesējošo lasāmvielu, tās apmeklē regulāri.