Es pie sevis toreiz nodomāju: šajā filmā vismaz ir laimīgas beigas, labi, ka neskatījies filmu par aviokatastrofām! Arī nesenā "AirBaltic" lidmašīnas avārijas nosēšanās Rīgas lidostā aktualizējusi jautājumu – cik droši ir ceļot ar lidmašīnu?
Nav noslēpums, ka liela daļa cilvēku mēdz izjust nepatīkamu satraukumu un bailes, lidojot ar lidmašīnu. Arī Dzintra Geka, kura atradās minētajā "AirBaltic" lidmašīnā, sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" atzina, ka ikreiz, kad lidmašīna gaisā sāk kratīties, nejūtas droši. Dodoties ceļojumā ar lidmašīnu, var gadīties dažādas ķibeles: kavēšanās, atcelts reiss, spēcīgas turbulences, sabojāta vai pazudusi bagāža u.tml.
Taču pasažieru satraukums galvenokārt ir par ko citu – par iespējamo aviokatastrofu. Vai šādām izjūtām ir racionāls pamatojums vai arī tās ir tikai subjektīvas emocijas? Vislabāko atbildi var dot statistika un aviācijas negadījumu analīze.
Izrādās, aviotransports ir visdrošākais pārvietošanās veids no visiem. Arnolds Barnets no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta apkopojis dažādu transporta negadījumu statistiku ASV un secinājis, lūk, ko: iespēja iet bojā aviokatastrofā ir viena pret septiņiem miljoniem. Salīdzinājumam: ar autotransportu – 1:14 000, ar vilcienu – 1:1 000 000. Pat nāve no bites dzēliena radītām komplikācijām esot vairāk iespējama nekā nāve lidmašīnas katastrofā.
Kas attiecas uz Latviju, iespējamība iet bojā ceļu satiksmes negadījumā, iespējams, ir pat augstāka nekā ASV. Piemēram, 2014. gadā Latvijā notika 3728 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gāja 212 un ievainoti tika 4603 cilvēki. Aviokatastrofās – 0. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija piedāvā nedaudz atšķirīgus datus nekā ASV veiktais pētījums, taču galvenais secinājums ir tas pats: lidot ir droši.
Aviotransports ir transporta veids, kam tiek piemēroti visaugstākie drošības standarti un jebkurš negadījums tiek rūpīgi izmeklēts. Dažādu aviācijas negadījumu izmeklēšanai veltīta arī raidījumu sērija "Aviokatastrofu izmeklēšana" ("Air Crash Investigation"), kas skatāma kanālos "National Geographic", "Discovery" un citos. Raidījumi tiek demonstrēti jau kopš 2002. gada un iemantojuši lielu skatītāju atzinību, kā arī saņēmuši dažādus profesionālus apbalvojumus.
Noskatoties kādu no šiem raidījumiem, var secināt vienu: lai notiktu aviokatastrofa, jāsakrīt ļoti daudziem apstākļiem. Nav tā, ka, tiklīdz kāda no lidmašīnas ierīcēm sabojājas, lidmašīna uzreiz avarē. Nē, tas ir daudzu faktoru kopums, kas noved pie traģiskām sekām. Arī gadījums ar izglābšanos Hudzonā pierāda – pat ja apstājušies abi dzinēji, lidmašīnu var nosēdināt, tā uzreiz negāžas zemē kā akmens. Tad jau no stipras vētras jābaidās vairāk nekā no salūzušām ierīcēm, jo, kā vienā no raidījumiem izteicās aviācijas eksperts Gregs Feits, māte daba ir tik spēcīga, ka deviņos gadījumos no desmit tā uzvar. Tādēļ aviācijā laikapstākļi tiek rūpīgi izvērtēti, un nereti tie ir iemesls, kādēļ reisi tiek atcelti.
Kad esam iekāpuši lidmašīnā, lai dotos ceļā uz tuvākām vai tālākām zemēm, mēs vairs nekontrolējam situāciju, bet nododam savu drošību pilotu rokās. Un, iespējams, šī bezpalīdzības sajūta ir viens no iemesliem, kādēļ lidošana tik daudziem rada nepatīkamas sajūtas. Tāpēc pirms lidojuma vēlams bruņoties ar faktiem sevis nomierināšanai, lai spētu pilnvērtīgi izbaudīt ceļošanas prieku.