Drukāt šo lapu
20.01.2016 17:20

Atceroties barikāžu laiku: laikraksta "Darba Balss" 1991.gada 19. janvāra reportāža no Zaķusalas

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
 Atceroties barikāžu laiku: laikraksta "Darba Balss" 1991.gada 19. janvāra reportāža no Zaķusalas No Ķekavas novadpētniecības muzeja krājuma

Tradīcija katru gadu janvārī atcerēties 1991. gada barikāžu dienas ir iesakņojusies un nekur nepazudīs. Tieši tāpēc, atminoties tā laika vētrainos notikumus, piedāvājam ielūkoties ko laikraksts "Darba Balss" rakstīja pirms 25 gadiem barikāžu laikā - 1991. gada 16., 17. un 19. janvārī.

Raksts "Tur jābūt!"

Naktī no 14. uz 15. janvāri no pulksten 21 līdz 5. Tūkstoši latviešu joprojām ir Zaķusalā, lai sargātu televīzijas torni un televīzijas studijas ēku. Te uzstājas daudzi folkloras ansambļi, ieradušies Nacionālā teātra jaunie aktieri. Viņi uzmundrina, izklaidē Zaķusalas sargātājus.

Par ēdināšanas trūkumu nav jāraizējas. Pie krasta piebraukuši upju kuģinieki ar zemessmēlēju, uz kura ierīkota ēdnīca. Otra pārvietojamā ēstuve ir trolejbusā. Vienīgā maksas ēdinātava ir TV studijā. Viss pārējais ir saziedots un tātad – par brīvu.

Ir arī manīgie naktsložņas, kas mēģina tirgot alkoholu par pieckāršu cenu. Pēc veiksmīgas "operācijas" bēg. Diemžēl pircēji ir. Acīm redzot latvieši tiktāl degradējušies, ka bez grādīgā mirt negrib.

Kāds saskaitījis 62 ugunskurus visapkārt Zaķusalai. Labi, ka ir, kur sasildīties. Malkas netrūkst. To atveduši mežinieki, tāpat saziedojuši iedzīvotāji un jaunsaimnieki.

Daži ieradušies ar visu ģimeni, apgalvodami – neaudzēsim lopus un labību tādēļ, lai ar to barotos tautas žņaudzēji un slepkavas.
Vienīgais deficīts, ko izjūtam dažas stundas pēc pusnakts, ir 93. benzīns privātajam transportam. Toties dīzeļdegvielas ir daudzas tonnas. Tā atvestajās cisternās gaida rītu.

Salā saskaitu ap divarpus simta ādažnieku – no Centra, Garkalnes un Pabažu iecirkņiem. Viņi runā par TV studijas vestibilā noorganizēto izstādi, kas karikatūrās rāda Kaula politisko darbību.

Otrajā nakts stundā pie Zaķusalas sargātājiem ierodas aizsardzības štāba vadītājs.

Bet dziesmas, dejas, savstarpējs humors ir mūsu galvenie ieroči. Puiši pat teica – mēs principā neņemsim rokās šaujamos.

Mājup dodoties, apbraukāju pārējos aizsargājamos objektus – Ulbrokas raidstaciju, tiltu pie Oškalna stacijas, Dzirnavu ielas telegrāfu un telefonu. Visur sastopu daudz mūsu rajona iedzīvotāju – mālpiliešus, ķekaviešus u.c. Gandarī, ka visa Latvija ir šeit.