Pirms 20 gadiem
Mucenieku vārds "Rīgas Apriņķa Avīzē" ticis pieminēts arī pirms 20 gadiem – 1995. gada 9. decembrī – lasītāja vēstulē "Būs barga ziema", kuras autore ir Mucenieku iedzīvotāja Sandra Podniece.
"Bet īstenībā tā būs otrā bargā ziema Mucenieku iedzīvotājiem. Svētki un ikdiena jāpavada aukstos dzīvokļos, kur temperatūra nepārsniedz plus astoņus grādus. Bet vēl smagāks stāvoklis ir 31 šī ciematiņā iedzīvotājam. Tos skar ne tikai aukstums dzīvokļos, zaudētā nauda, bet arī draudi ziemas aukstumā atrasties mežā bez pajumtes.
Rajona deputāti lielās, ka 280 tūkstošus latu (!?) ieguldījuši jaunas katlumājas celtniecībā Muceniekos un Silakrogā. Gribu paskaidrot šiem rajona kungiem, ka katlumājas jau sen bija uzceltas un darbojās līdz pēdējam brīdim, kamēr tās atradās krievu armijas aprūpē. Pirms visām šīm jukām armijas katlumājā un siltumtrasē bija paredzēta rekonstrukcija, tika savesti jauni katli un caurules. Armijai aizejot 1994. gada augustā, rajona pašvaldības firmai "Avots" (direktors Jēkabsons) palika gan katli, gan caurules. Tagad vajadzīgas gan caurules, gan katli, un darbus pie siltumtrases veic tikai trīs strādnieki, lai gan algu sarakstos ir 15.
Vēl pārsteidzošāks ir rajona deputātu paziņojums, ka Mucenieku iedzīvotāji nemaksājot par komunālajiem pakalpojumiem un parādi sasniedzot apmēram 24 tūkstošus latu. Turklāt ko rajona vadība uzskata par komunālajiem pakalpojumiem – aukstus dzīvokļus, netīru auksto ūdeni, jo karstais, kopš Muceniekus atstāja krievu armija, nav redzēts, tumsu pilsētiņā un kāpņu telpās?" vaicā S. Podniece.
Pirms 25 gadiem
1990. gada 11. decembrī "Darba Balss" raksta "Latvijā akmeņu pietiek". "Tā teica tēlnieks Andrejs Jansons pēc viņa veidotā pieminekļa uzspridzināšanas. 5. decembra rītā Jūdažu – Mores ceļa malā vieta, kur atrodas latviešu leģionāru kapi, izskatījās šāda (attēlā nojaušama akmens daļu kaudze – red.).
Notikums satraucis visu prātus. Ja mūsu tauta vēl ir dzīva un nav nonākusi pilnīgā gara verdzībā, tad daudziem rokas sažņaudzas dūrēs. Mīļie Latvijas patrioti, saglabāsim mieru! Atcerieties, akmeņu Latvijā pietiek! Mūs dzen un iebiedē, skalda, bet vai valda? Valdīt var tikai pār to, kurš pakļaujas..."
Raksta autors H. Jākobsons, LNNK Siguldas nodaļas priekšsēdētājs, teic, ka ir skaidrs: nevar "laimīgi" kopā dzīvot tie, kuri pieminekli cēla, un tie, kuri spridzināja. Tie, kuri deportēja un slepkavoja, un tie, kurus spīdzināja. "Atcerieties to, kad jautās par jauno Pilsonības likumu. Jo tas tuvāks "nulles" variantam, jo vairāk bēdu piedzīvosim nākotnē," aicina H. Jākobsons.
Pirms 35 gadiem
1980. gada 20. decembrī "Darba Balss" rakstā "Izjutuši zemes smaržu", ziņo, ka zinātniskās pētniecības saimniecības "Krimulda" Spēka iecirkņa kultūras namā sapulcējušies rajona skolu ražošanas brigāžu un LOTOS vienību aktīvisti.
Desmitā piecgade viņiem bijusi ražens darba cēliens. Ja pirmajā piecgades vasarā jaunieši nostrādājuši 7005 darba dienas, tad 1980. gada vasarā – 12 953. Pieaudzis skolēnu skaits, kas vasarā vēlējušies izmēģināt savu prasmi celtniecībā un iepazīt šīs nozares dažādās profesijas. Ķekavas PMK objektos strādāja 32 jaunie ķekavieši.