Ar saviem vērojumiem un pārdomām Ritvars sev raksturīgā matemātiski loģiskā un vienlaikus aizraujošā formā dalās emuāros ritvars.wordpress.com un par saviem novērojumiem sniedz arī interviju portālam "Apriņķis.lv".

– Viena no lietām, par ko visvairāk ir uztraukusies Latvijas sabiedrība saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos mūsu valstī, ir drošības jautājumi, proti tas, ka varētu pieaugt noziedzība. Jūs esat pētījis citu valstu pieredzi šajā ziņā, kuras jau kādu laiku saskaras ar migrantu pieplūdumu. Kāda ir informācija – vai noziedzības līmenis pieaug un varbūt ir zināmi kādi specifiski gadījumi?

– Iebraucēji un iebrucēji svešā zemē vispār ir agresīvāki nekā pamattauta, kas parasti mierīgi dzīvo savā zemē — agresīvāki gan pret pamattautu, gan pret zemi un vidi, gan paši pret sevi. Piemēram, kad politkorektuma bija mazāk un Latvijā publicēja noziedznieku sadalījumu pēc tautības, varēja redzēt, ka krievu noziedzība ir trīskārt augstāka nekā latviešu.

Rietumeiropas pieredze attiecībā uz dienvidzemju migrantiem rāda līdzīgu ainu. Zviedrijas valdošās aprindas 70. gadu vidū atvēra valsti masu imigrācijai un ir novedušas viendabīgo Zviedriju līdz 75% zviedru īpatsvaram. Vardarbīgu noziegumu skaits šai laikā četrkāršojies, bet izvarošanas augušas 16 reižu. Pēc ANO datiem, Zviedrija izvarošanu biežumā atpaliek tik no Dienvidāfrikas valstīm.

Pēc tiem pašiem ANO datiem, Latvijā izvarošanas notiek 16 reižu retāk nekā Zviedrijā. Dānijā dāņi ir 88% iedzīvotāju, un sveštautiešu noziedzības līmenis ir 5/3 no dāņu, bet izvarošanu ziņā piecreiz augstāks. Viens no baisākiem zināmiem noziegumiem noticis Anglijā, Šefīldas piepilsētā Roteremā (raksta tulkojums pielikumā – red.). Iedomājieties, Liepājas—Daugavpils lieluma pilsēta, balti briti 94% iedzīvotāju, musulmaņi 3%. Šādos apstākļos musulmaņu bandas 16 gadu laikā izvaroja vairāk nekā 1400 angļu meiteņu (un zēnu), bet varas iestādes slēpa notiekošo, lai tas nekaitētu masu imigrācijas un multikulturālisma politikai.

– Kāpēc jūs uzsverat izvarošanu?

– Tāpēc ka imigrācijas kontekstā tas nav tikai seksuāls noziegums. Pakļaujamo zemju sieviešu izvarošana ir sens iekarošanas paņēmiens.

– Jūs stāstījāt par konkrētu situāciju, ar ko saskārusies Lielbritānija. Vai šīs valsts vadītāji ir informēti par pieaugošo specifisko noziedzību un vai ir zināms, kā viņi grasās to risināt?

– Jā, protams, ir informēti. Par Roteremu bijušas vairākas izmeklēšanas, to skaitā arī parlamenta un valdības rīkotas. Izskatās, ka Roteremā kārtība ieviesta, taču diemžēl neredzu, ka labotu pamatlietas: masu imigrācija turpinās, par repatriācijas veicināšanu ij runas nav, pamattautas pašapziņa tiek noniecināta. Un tā nav tikai Anglijas problēma.

– Pilsoņu drošība ir lieta, kas tikai loģiski tiek apmaksāta no pašu pilsoņu iemaksātajiem nodokļiem. Kāda ir jūsu prognoze, vai šāda pieaugoša noziedzība nevar izrādīties nepanesams slogs mūsu budžetam, un daudzi apdraudējumi var tikt atstāti novārtā, jo fiziski var izrādīties, ka trūkst policistu, trūkst naudas un citu resursu?

– Lai prognozētu, pietiek paraudzīties uz Rietumeiropu. Noziedzība pati par sevi nav nepanesams slogs budžetam, taču daudzi apdraudējumi tiešām tiek atstāti novārtā. Nav tā, ka fiziski trūktu policistu, naudas vai citu resursu, bet trūkst — gribas. Pasvītrojiet — gribas!

Pirmkārt, ideoloģisku cēloņu dēļ: liberālisma acīs savu pilsoņu aizsardzība un pašaizsardzība ir lielāks noziegums nekā noziegumi paši. Otrkārt, budžeti ir uzpūsti, jo valsts pārņēmusi lietas, ar ko lieliski varētu tikt galā pilsoņi paši. Tā sauktā labklājības valsts patiesībā ir atkarības valsts: jūs mums balsis, mēs jums labumus. Un tā tas darbojas, kamēr ir citu cilvēku nauda, ko atņemt un tērēt. Bet drošība un kārtība, kas ir valsts pamatfunkcijas, paliek novārtā, jo sniedz mazākas ideoloģiskās apstrādes, iedzīvošanās un balsu iemantošanas iespējas, salīdzinot, piemēram, ar valsts izglītību, medicīnu un sociālo aprūpi.

– Kā jūs vērtējat, vai arī drošības jautājumi nebūtu iekļaujami papildu izmaksās, ko mūsu valstij nāksies maksāt patvēruma meklētājiem? Un vai tas vēl vairāk neveicinās sociālo nevienlīdzību?

– Jā, drošības jautājumi ir daļa no izmaksām, ko mūsu pilsoņiem grasās uzkraut migrantu sūknētāji. Oficiālajā migrantu ievešanas un apčubināšanas plānā tās, protams, neparādās. Nevienlīdzība vispār ir neatņemama brīvības māsa un pavadone, jo cilvēki ir dažādi. Taču te runa par mākslīgu noslāņošanu. Vienā pusē jauna barotne pulciņam ļaužu, kuri turpmāk mierīgu sirdsapziņu varētu stāstīt, ka imigrantu ievešana bagātina Latvijas sabiedrību — jo viņus pašus tiešām tā bagātinātu — un kuru labklājība būtu atkarīga no sveštautiešu ievešanas Latvijā. Otrā pusē — parasti pilsoņi, kas par to visu maksātu.

– Vai nākotne nešķiet visai drūma?

Nākotne nav nolemtība. Arī imigrācija nav nolemtība vai nenovēršama dabas nelaime, bet politiski samērā viegli iespaidojams process. Austrālija, Izraēla un Ungārija rāda, ka nelegālu ieceļošanu var izskaust īsā laikā — ja tik ir griba. Ukraina un Polija rāda, ka tauta var atbrīvoties no prettautiskas valdības. Nākotne pieder tiem, kas tajā ierodas, un mūsu ziņā parūpēties, lai tie būtu mēs.