Tāpēc es – pansionāta iemītnieks – gribu pastāstīt par savu un droši vien citu iemītnieku dzīvi mūsu pansionātā. Šā stāsta virsraksts varētu būt, piemēram, šāds: "Mans nams, mana pils."

Dzīvoju baltā, skaistā ēkā pie Gaujas Inčukalna novadā, ko sauc par sociālās aprūpes māju "Gauja" jeb, kā tautā saka, – pansionātā. Cilvēkiem ir dažādi uzskati par dzīvi pansionātā. Daži tur vēlas nokļūt, daži šaubās, dažs skaidri zina, ka galīgi nevēlas. Atbraucot šeit, cilvēki uzreiz nevar pierast un vēlas nokļūt atpakaļ mājās, neizprotot savu situāciju. Kad pierod pie mūsu apstākļiem, sadzīves uztvere mainās.

Pansionātā ir vienvietīgas, divvietīgas, trīsvietīgas un dažas četrvietīgas istabas. Ēdina mūs trīs reizes dienā. Par ēdienu un tā kvalitāti ir dažādi uzskati, kā jau visur pasaulē. Es esmu apmierināts. Piemēram, pasniedz tīri latvisku ēdienu – vārīti kartupeļi, biezenis, treknas siļķes fileja, kefīrs un klāt vēl kāds auglis. Kā saka Mārtiņš Rītiņš, kas vēl var būt labāks par šo! Uz galda – četru veidu maize pēc izvēles un daudzuma.

Mēs savā pansionātā tiekam lutināti, jo mums ir arī sava virtuvīte. Es to saucu par kafejnīcu. Šajā telpā ir retro mēbeles, dažādi trauki, ledusskapis, elektriskā plīts. Tur mēs gatavojam sev tīkamus ēdienus, našķojamies. Šajā telpā šaurā lokā var svinēt dzimšanas dienas, vārdiņsvētkus un ko citu.

Reizi nedēļā mums ir iespēja doties uz baseinu, saunu, burbuļvannu, kas atrodas blakus – Inčukalna vidusskolā. Vecākās tantiņas pēc šādām procedūrām jūtas jaunākas un stiprākas. Labs palīgs šajā pasākumā ir Roberts Bautris – mūsu tehniskais darbinieks un šoferis. Roberts remontē, salabo inventāru un likvidē sīkas ķibeles, kas radušās iemītniekiem. Laba organizatore ir sociālā darbiniece Vita Leišavniece. Viņas vadībā mēs nodarbojamies ar dažādiem rokdarbiem un vingrošanu.

Mums ir bagātīga bibliotēka, katrā istabā pa TV. Reizi nedēļā notiek dievkalpojums ar mūzikas ieskaņām. Grūti iedomāties dzīvi šeit bez direktores vietnieka Armanda Cīrulnieka, kurš ir novada deputāts un darbojas zemessardzē. Viņš ir gudrs, tehnisks cilvēks. Armanda palīdzību mēs īpaši izjūtam mūsu aprūpē ar transportu, kad jābrauc pie ārstiem vai kārtot citas neatliekamas formalitātes.

Bet kas pie pansionāta stūres? To vada skaista, jauka direktore Irēna Ikstena, kas darbojas arī apriņķa Sarkanajā Krustā. Ar viņas enerģiju pansionātam tika sarūpētas mēbeles un inventārs. Viņa mums noorganizē dažādus kultūras pasākumus un vienmēr ir draudzīga ar iemītniekiem.

Protams, kā jau visās iestādēs, arī šeit ir savi mīnusi, nesaskaņas. Bet šo "veļu" cenšamies atmazgāt paši. Pats nepatīkamais ir tas, ka mēs esam veci, slimīgi un ka mēs kā pēdējā lapa kādreiz aizlidosim. Labāk par to nedomāt. "Ja dvēsele svārstās un solis top glums, atceries – dzīvot ir pienākums!""

Patiesā cieņā – sociālās aprūpes mājas "Gauja" iemītnieks Guntis Strazds