Pirms kristietības ienākšanas Latvijā Lieldienu vietā tika svinēti tikai pavasara saulgrieži – brīdis, kad gaisma uzvar tumsu un dienas kļūst garākas. Taču, lai kā šos svētkus šodien pamatotu, galvenais, ka tie ir mīļi, gaiši un ļoti gaidīti.

Sanita D., pedagoģe: Lieldienas visa ģimene kopā svinam katru gadu. Lieldienas svinu arī pati priekš sevis, nododos pavasara pārdomām par tā nestajām pārmaiņām. Svinēt braucam ciemos pie brāļa, viņam ir privātmāja, – pagalmā paslēpjam olas, lai bērni var skriet un tās meklēt.
Andris V.,uzņēmējs: Lieldienas svinu un uztveru kā kristiešu svētkus. Katru gadu ģimenes lokā piekopjam arī vecās tradīcijas – šūpojamies, krāsojam olas. Taču šie svētki nenozīmē tikai to vien, tāpēc pirms pašiem svētkiem aizeju uz baznīcu.
Valentīna M., auklīte: Lieldienas tomēr asociējas ar tādiem kā pavasara un gaišuma svētkiem, ne kristietību. Tās svinu tāpat kā visi – krāsoju olas, šūpojos, lai vasarā odi nekož. Šie svētki ir vairāk ģimeniski un ievada gada silto laiku, kad var jau sākt gatavoties vasaras sezonai.
Aleksejs K., pensionēts skolotājs: Esmu tāds diezgan neticīgs, taču tradīciju pēc olas krāsoju un šūpojos. Sieva parasti krāso olas ar sīpola mizām un dažādām zālītēm, lai iznāktu skaistas un dabīgas. Lieldienas ir kārtīgi pavasara svētki, un pēc tam jau var sākt gaidīt vasaru.

Foto: Krišjānis Grantiņš