Kopš Krievijas karaspēks ieņēma Krimu un Krievijas prezidents paziņoja, ka valsts ir gatava aizstāvēt savus tautiešus visā bijušās PSRS teritorijā, Latvijā atsākušās runas par to, vai nevajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu.
Par to šoreiz "Rīgas Apriņķa Avīze" uzklausīja ādažnieku viedokli, pie kuriem nupat norisinājās Nacionālo bruņoto spēku Atvērto durvju dienas par godu 10 gadu jubilejai kopš Latvijas iestāšanās NATO, bet 27. martā, uzturoties valsts vizītē Latvijā, Ādažu militāro bāzi apmeklēja Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs:
J. Kovaļkovs, autobusa vadītājs:
Domāju, ka tas noteikti ir vajadzīgs, jo runa ir par jauniem cilvēkiem, kam galvā var iešauties visādas domas, kad īsti nav ko darīt. Tad labāk lai iet dienēt un ielāgo, kas ir disciplīna. |
|
Mareks, kājnieku brigādes seržants:
Obligātajā dienestā kalpoju pusotru gadu. Nedomāju, ka visiem obligāti būtu jādien tikpat ilgi, bet iziet, piemēram, trīs mēnešu pamatkursu vajag. Tas noderētu jebkuram vīrietim. Turklāt armijai ir vajadzīgi arī rezervisti, ja, nedod dievs, notiek kas slikts. |
|
R. Spole, Ulbrokas vidusskolas skolnieks:
Latvijā obligātais dienests ir nepieciešams. Nevaru pateikt, kāpēc, bet man ir tāda sajūta, ka vajag. Ja iesauktu, noteiktu ietu. Ja nesauktu, tad, iespējams, arī. Kara tehnika man patīk, esmu šāvis ar pistoli. |
|
N. Krave, Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja:
Aktuāls ir jautājums, cik efektīvi obligātajā dienestā iesauktais spēs aizstāvēt valsti un cik tāds dienests izmaksā. No otras puses, ja militārā apmācība ilgtu pusgadu, domāju, ka būtu arī atsaucība. Piemēram, Somijā jaunieši saka: "Kā mēs varam nedienēt? Tā ir mūsu armija un mūsu pašu valsts, kas jāaizsargā!" Bet mums ir cita domāšana. Lielākā daļa paļaujas uz to, ka gan jau kāds cits karos manā vietā. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Pulkvedis: "Runas, ka NATO mūs varētu neaizstāvēt, ir klajas spekulācijas"
