Laika posmā no 25. līdz 28. martam notika PSRS drošības iestāžu operācija, kas slepeni tika dēvēta par "Krasta bangu", un tās laikā izsūtīja vairāk nekā 90 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp – vairāk nekā 40 tūkstošus no Latvijas.

Romāns Kurpnieks, mācītājs: Par šādiem notikumiem ir jābūt informētiem un tie jāatceras, taču neuzskatu, ka jāizkar karogi ar melnām lentēm, jo šādu notikumu tautas vēsturē ir daudz. Ja mēs katru no tiem atzīmēsim, tā kļūs par ikdienu. Vairāk vajadzētu domāt par to, kas notiek šodien, kad cilvēki aizbrauc uz ārzemēm. Nav, protams, iespējams likt vienlīdzības zīmi, taču tā ir problēma.
Kaspars Lapsiņš, sportists: Manuprāt, šādu dienu vajag atzīmēt tieši tādēļ, ka izsūtīja tik daudzus. Tas, ka daudzviet šajā dienā rīko atceres pasākumus, nozīmē, ka deportētos cilvēkus piemin. Vēsturi un cilvēku upurus aizmirst nevajadzētu.
Brigita Ziemele, mājsaimniece: Tika izsūtītas veselas ģimenes. Šādus notikumus atzīmēt vajag, taču nepadarot tos par centrālajiem pasākumiem, jo mums to atceres pasākumu ir par daudz. Katrs pats var aizdegt svecīti un atcerēties tautiešu smago likteni. Tas bija ļoti sāpīgs laiks daudziem no mums.
Vita K., pensionāre: Mana tēva māsa tika izsūtīta līdz ar divām lielām ģimenēm šajā laikā. Šo dienu vajag atcerēties obligāti. Vai to vajag speciāli atzīmēt, tā ir katra paša izvēle. Taču, ja mēs aizmirsīsim visus tos cilvēkus, tad jau mēs neesam latvieši. Sava vēsture ir jāzina un jāciena.

Foto: Krišjānis Grantiņš