"Pavasarī, uzspīdot saulei, cilvēki sarosās un sāk uzkopt savu apkārtni, tīrīt pagalmus, un diemžēl varam novērot, ka vēl ir daudz tādu iedzīvotāju, kuri vairs nederīgās lietas, to skaitā sadzīves atkritumus, samet kaudzē un sadedzina. Varētu domāt, ka viss, kas izkūp gaisā, kļūst neredzams un problēma ir atrisināta. Bet tā ir sevis mānīšana, kas mums būtu jāapzinās."

Vides speciālisti atgādina, ka melnie dūmi, kas "izkūp" gaisā, satur bīstamus ķīmiskus savienojumus – dioksīnus, hlora savienojumus, poliaromātiskos ogļūdeņražus, smagos metālus un citas veselībai kaitīgas vielas, kas piesārņo gaisu un elpojot uzkrājas cilvēka organismā. Tāpat šie kaitīgie savienojumi sīku putekļu veidā nonāk uz augsnes un augiem, pēc tam ūdenī.

Līdzīgu kaitējumu savai veselībai un dabai radām, dedzinot krāsnī plastmasas maisiņus un pudeles, piena un sulu pakas, vienreizējās lietošanas plastmasas traukus, tādējādi indējot sevi, jo plastmasa pilnībā sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā – virs 1000 grādiem, bet krāsnī vai ugunskurā temperatūra sasniedz tikai 400 grādu. Turklāt, skurstenim aizsērējot ar sodrējiem, kas radušies no plastmasas dedzināšanas, pastāv aizdegšanās risks. Tos grūti iztīrīt, jo līdz galam nesadegušās plastmasas daļiņas pieķep skursteņa sienām.

Arī tāda cilvēku apzināta vai neapzināta rīcība kā atkritumu nelegāla norakšana bedrēs lauku sētu tuvumā vai izmešana piepilsētas mežos piesārņo mūsu zemi un nodara kaitējumu dabai.

Skolā jauniešiem ķīmijas stundās māca vielu nezūdamības likumu: "Jebkurā reakcijas gaitā katra ķīmiskā elementa atomi neiet zudumā un nerodas no jauna. Cik liels elementa atomu skaits bija pirms ķīmiskās reakcijas, tikpat liels atomu skaits būs arī pēc ķīmiskās reakcijas." Šo likumu cilvēkiem vajadzētu atcerēties ikreiz, kad sadzīves atkritumi tiek dedzināti ugunskuros un krāsnīs vai izmesti piepilsētas mežos.

Vielu nezūdamības likums mums atgādina: atkritumi nekur nepazūd, tie tikai maina formu un pārvēršas par bīstamiem ķīmiskiem savienojumiem! Atkritumus nepareizi apsaimniekojot, rodas piesārņojums, kuru cilvēki uzņem, lietojot pārtikā piesārņotu ūdeni, piesārņotā augsnē augušus augus, elpojot piesārņotu gaisu un peldoties piesārņotās ūdenstilpēs, kā arī lietojot pārtikā putnus, zivis un dzīvniekus, kas uzņēmuši barību piesārņotā vidē.

Aizvien biežāk esam neizpratnē par to, kāpēc mūsdienās bērniem un jauniešiem ir tik vāja imūnsistēma. Kāpēc cilvēki tik bieži slimo? Kāpēc bērniem parādās alerģijas, kas vecākiem nav novērotas? Viens no iemesliem ir piesārņotā vide, kurā dzīvojam. Piesārņojums nonāk cilvēka organismā, uzkrājas dažādos orgānos, kā rezultātā izmainās organisma funkcijas. Protams, veselības traucējumi nerodas uzreiz, tie veidojas ilgākā periodā.

Būsim atbildīgi pret sevi un nākamajām paaudzēm, mainīsim ieradumus, domāsim ar prātu, jutīsim ar sirdi un izdarīsim izvēli par labu dabai – gan zemei, ūdenim un gaisam, gan augiem un dzīvniekiem –, kas mūs baro un dod spēku."