Drukāt šo lapu
09.03.2014 11:24

Aptauja Ulbrokā: Vai mašīnā obligāti jābūt alkometram?

Autors  Silvija Stumbre
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Labs alkometrs ir dārgs, savukārt vienreizlietojamie alkometri ne vienmēr precīzi uzrāda promiļu daudzumu cilvēka organismā. Labs alkometrs ir dārgs, savukārt vienreizlietojamie alkometri ne vienmēr precīzi uzrāda promiļu daudzumu cilvēka organismā. Krišjānis Grantiņš

Likums, kas par obligātu prasību nosaka alkometra esamību automašīnā, šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Francijā, taču Latvijā pret to izturas skeptiski.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš norāda, ka labs alkometrs ir dārgs, savukārt vienreizlietojamie alkometri ne vienmēr precīzi uzrāda promiļu daudzumu cilvēka organismā, tādēļ šāda prasība autovadītājiem pagaidām netiks uzstādīta.

Kristīne S., skolotāja:
Domāju, ka alkometra obligāta turēšana mašīnā būtu nevajadzīga, jo, esot pie stūres, lietot alkoholu nedrīkst. Šīs divas lietas vispār neiet kopā, tāpēc šāda ierīce nav nepieciešama. Arī tad, kad cilvēks kaut vai mazliet iedzēris, braukt viņš tik un tā nedrīkst.
 
Edgars B., uzņēmējs:
Autovadītājiem neko tādu nemaz nevajadzētu turēt mašīnā, jo tas, vai cilvēks dzērumā sēžas pie stūres, būtībā ir atkarīgs no paša sirdsapziņas. Uzskatu, ka, ja nav lieki 10 eiro kabatā taksim, nevajag vispār pudeli taisīt vaļā. Aizbrauc mājās un dari, ko gribi!
 
Aivars L., transporta pārvadātājs:
Ja pašam auto­vadītājam ir šaubas par sevi, kāpēc gan ne? Piemēram, lai noskaidrotu, vai drīkst sēsties pie stūres nākamajā dienā pēc svinībām, alkometrs būtu ļoti parocīga ierīce. Domāju, ka to kā obligātu ieviest nevajag, taču drīzāk izmantot kā sevis kontrolējošu ierīci.
 
Pēteris K., aģents:
Ja cilvēks ir dzēris, nav vispār ko kāpt mašīnā! Šāda obligāta prasība būtu lieka naudas izšķērdēšana. Japānā mašīnās iestrādāta ierīce, kas reaģē uz alkoholu cilvēka ķermenī un neļauj nemaz mašīnu iedarbināt. Būtībā tas atkarīgs no katra paša sirdsapziņas – apdraudēt savu un citu dzīvību vai ne.
 


Foto: Krišjānis Grantiņš