Vietējie iedzīvotāji vienmēr atradīs kādu neizdarītu vai nepareizi izdarītu darbu un "zāģēs" vainīgos.

Taču cilvēki, kas šajās "neizdarīgajās" pašvaldībās nedzīvo, tur redzēto vērtē pavisam citādi. Cik sakopti ir mūsu Pierīgas novadi! Kāda attīstība notiek ikvienā pašvaldībā! Krimulda ceļ bērnudārzu un lepojas, ka tik moderns būs tikai viņiem. Sigulda, kas, šķiet, jau tā ir tik sakopta un skaista, turpina labiekārtoties. Un jaukā, ainaviskā Mālpils! Ropaži un Inčukalns ar savu vēsturisko šarmu un mūsdienu attīstību. Babīte, Mārupe, Baldone, Ādaži – visur notiek ēku remonti vai teritorijas labiekārtošanas darbi. Carnikava riskēja un ceļ gan gājēju tiltu, gan dambi. Arī visi pārējie Pierīgas novadi attīstās, būvē, labiekārto, domājot par mums – iedzīvotājiem, un ir prieks tajos paviesoties.

Protams, mums gribas, lai viss notiktu uzreiz – tiktu uzbūvēts tilts, noasfaltēti ceļi, uzstādīts moderns apgaismojums, renovētas skolas, bibliotēkas un koncertzāles vai kultūras nami. Un vēl mums gribas iespaidīgus pabalstus no pašvaldības, bērnam piedzimstot, kādam tuviniekam nomirstot, precoties un arī skolu uzsākot.

Taču pašvaldībai, gluži tāpat kā ikvienā ģimenē, ir budžets, ar kuru diemžēl jārēķinās, ‒ ir ieņēmumi un ir izdevumi. Nav daudz ģimeņu, kas var atļauties uzreiz visu nepieciešamo un vēl šo to sava prieka pēc. Tieši tāpat ir ar pašvaldības budžetu – naudas ir tik, cik ir. Un tikai pamazām, no gada uz gadu var realizēt arvien jaunas idejas iedzīvotāju drošībai, ērtībai un labsajūtai. Bet ne visu uzreiz.

Savukārt pašvaldībām jārēķinās, ka vienmēr būs kāds iedzīvotājs (vai žurnālists), kurš meklēs domes vadībā trūkumus, nelietību, mantkārību, neizdarību. Nekad pašvaldība nebūs laba visiem, jo katram ir savas vēlmes, idejas un nepieciešamības.

Un tomēr – Pierīga ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot un strādāt, kur veidot ģimeni un audzināt bērnus, kur kopā ar pašvaldību realizēt savus sapņus un ieceres. Tikai jāatmet ambīcijas gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, jābūt saprotošiem un pretimnākošiem, aizmirstot par opozīciju un koalīciju, atstājot tās lielajai politikai – Saeimai.