Sarunā ar aģentūru LETA A. Svilāns sacīja, ka izvērtējums devis atziņas gan par pašiem jau zināmām problēmām, kuru novēršanu liedz finansiālie apstākļi, gan arī dažus vērtīgus ekspertu padomus, kādā veidā institūtam vajadzētu attīstīties.

Jautāts, vai izvērtējuma rezultātus uzskata par objektīviem, A. Svilāns atzina, ka pētījums ir objektīvs. Viņaprāt, tomēr visus institūtus nevarēja "likt pār vienu kārti", jo daudziem ir dažādi spēles noteikumi, atšķirīga pētījumu bāze, atšķirīgu pasūtījumu izpilde. "Bieži vien šie zinātniskie pētījumi ir bijuši vitāli svarīgi Latvijas nacionālajai identitātei, kultūrai, dabas saglabāšanai, lauksaimniecībai un citām nozarēm, bet tie nekad nekotēsies tik augsti, lai varētu summēties kādā starptautiski citējamā publikācijā," sacīja botāniskā dārza direktors.

A. Svilāns runāja par to, ka, iespējams, institūti būtu jādala trīs grupās – lielie institūti, kas nodarbojas ar fundamentālo zinātni, humanitārās ievirzes institūti, kuri ir Latvijai vitāli svarīgi tās identitātei, kultūrai, bet kuriem arī ir ļoti ierobežotas iespējas starptautiskajā vidē publicēties un arī iegūt finansējumu. Trešā grupa būtu institūti, kuri nodarbojas ar zinātniski lietišķajiem pētījumiem.

"Nākamajos posmos, kad notiks tālākā rīcība, faktiski nedrīkst noreducēt uz vērtējumu 1, 2, 3, 4 vai 5, ko šie institūti dabūjuši, bet rūpīgi jāanalizē, kāda tiem ir nozīme, kāds ir to ieguldījums Latvijas kultūrā un ekonomikā," uzskata A. Svilāns.

Viens no izvērtējumā minētajiem trūkumiem esot zinātniskā personāla ievērojamais gadu skaits. A. Svilāns klāstīja, ka vēloties stiprināt zinātniskā intelekta kapacitāti un nopelniem bagātajiem pētniekiem pielikt pa asistentam, kas pārņemtu zināšanas un pieredzi. Savukārt vērtīgs priekšlikums bijis augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas metodēs ieviest kaut ko jaunu par saglabāšanu ļoti zemās temperatūrās, kā nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģijas esot ļoti dārgas. Tās gan sniegtu ieguldījumu reto augus saglabāšanā un selekcijas un dekoratīvo šķirņu saglabāšanā.

Jau ziņots, ka Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu un eksperti iesaka tās slēgt. Ekspertu vērtējumā Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu – piecus vai četrus.

Par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem, izvērtējumā saņemot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem. Nu jau bijušais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis preses konferencē norādīja, ka no šiem institūtiem vajadzētu pieprasīt skaidru biznesa plānu, kā "audzēt" savu kapacitāti un "pacelties" līdz vismaz četriniekam.

Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības izvērtējumā ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs izteicās, ka apmierinošo vērtējumu ieguvušos institūtus vajadzētu apvienot pēc attiecīgām diskusijām, arī vāju vērtējumu ieguvušajiem institūtiem būtu jāiet šāds pats ceļš – tikai bez jebkādām diskusijām.

Savukārt jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete intervijā Latvijas Radio atzina, ka Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums nekalpos par pamatu tūlītējai rīcībai, lai slēgtu tos, kas atzīti par vājiem.

I. Druviete stāstīja, ka iepazīsies ar pētījumu un tā metodoloģiju, bet tikai tāpēc, lai tas kalpotu par pamatu jaunas zinātnes stratēģijas izstrādei, nevis kādu zinātnisko institūciju slēgšanai.

Iepriekš:
Andrejs Svilāns: Kā IZM legalizē Latvijas zinātnes eitanāziju