Diemžēl tikai retos gadījumos tie nosaka kaut kādas sfēras atvieglojumus iedzīvotājiem, lielākā daļa paredzēta dzīves sarežģīšanai, un neievērošanas gadījumā, protams, nabaga iedzīvotāju gaida sods. Un kāpēc gan ne? Soda nauda arī var kalpot valsts un pašvaldības budžeta papildināšanai.
Labs piemērs ir auto stāvēšanas aizliegums. Pašvaldība nolemj, ka kādā teritorijā automašīnas vairs nedrīkstēs novietot, un visus, kas nepaklausa jaunajiem noteikumiem, soda ar naudas sodu. Un nevienu neinteresē, ka sodītais pats apkopj piemājas teritoriju, kurā novietojis savu automašīnu, lai uz brīdi ieskrietu savā mājā.
Vēl interesantāka situācija ir bijušajos dārzkopības kooperatīvos, kuros iedzīvotāji paši uzlabojuši un uzturējuši ceļus un pat izveidojuši autostāvvietu. Tiklīdz pašvaldība pārņem šo kooperatīvu, tā soda autovadītājus, kas novietojuši automašīnu savā stāvvietā. Stāvvietā, par kuru pašvaldība nav maksājusi ne centa.
Tikko stājās spēkā likums, kas liek veikalu īpašniekiem uzstādīt videonovērošanas kameras alkohola aprites kontrolēšanai. Neuzstādīšanas gadījumā – sods. Kameras nebūt nav paredzētas pārdevēju un pircēju drošībai. Nē, tās paredzētas pārdevēju kontrolēšanai. Agrāk gan to darīja policija. Bet tagad veikalu īpašnieki par savu naudu paši sevi kontrolēs. Un tā vien liekas, ka personas datu aizsardzība un privātās dzīves neaizskaramība ir tikai mīts, jo kāpēc gan kādam būtu jāfiksē videonovērošanā un septiņas dienas jāuzglabā videoieraksts, kurā redzams pilngadīgs pircējs ar viskija pudeli rokās. Kā gan likums var pieprasīt kaut ko, kas kādam ir neplānoti papildu izdevumi?
Visai interesanta ir aizbildņa ikgadējā atskaite bāriņtiesai. Tas ir dokuments uz četrām lapām, kur tikai vienā lapā jāpastāsta par pašu bērnu, pārējās lapās – par bērna mantu. Turklāt agrāk vienā atskaitē varēja atskaitīties par visiem aizbildnībā esošiem bērniem, tagad par katru bērnu jāaizpilda atsevišķa atskaite. Taču viena lieta palikusi nemainīga – katru gadu katrā atskaitē jānorāda vecāku vārdi, uzvārdi, personas kodi. Protams, gada laikā var mainīties bērna mantiskais stāvoklis, bet vai var mainīties arī bioloģiskie vecāki?
Līdzīgi gadījumi Latvijas likumdošanā vērojami daudz. Šķiet, ka likumus pie mums izdomā no reālās dzīves attālināti cilvēki, dzīves teorētiķi, kas paši nezina, cik jokainas vai pat absurdas lietas izdomā.