Lai gan no pirmā skata dārza veltes šķiet vienādas, to cenas ir būtiski atšķirīgas. Piemēram, Nīderlandē un Polijā auguši dārzeņi nopērkami pat par divreiz mazākām cenām nekā vietējie produkti. Tāpēc, ko likt galdā – lētāko importa produkciju vai dārgākos pašmāju audzētos labumus –, ir katra paša ziņā.

Dace Pelse, kosmetoloģe: – Domāju par baudījumu, ne cenu. Dārzeņus pērku no zināmiem pārdevējiem Mārupē. Taču, ja Latvijā audzētais ir nekvalitatīvs, izvēlēšos Holandes dārzeņus. Latvijas vārds vienmēr nostrādā psiholoģiski – šķiet, ka ir garšīgāk.
Velta Imiļjanova, pensionāre: – Ārzemju dārzeņiem, dzērieniem u. c. produktiem ir piegarša, kas man ne pārāk iet pie dūšas. Tāpēc vienmēr cenšos iegādāties Latvijā ražotus un augušus produktus. Labāk nopērku mazāk, bet lai ir garšīgi.
Kristīne Kalniņa, mājsaimniece: – Ir reizes, kad ir jāizvēlas mazākā cena, taču pārsvarā cenšos izvēlēties Latvijā augušus dārzeņus. Tie ir auguši tepat, tāpēc ir klusa cerība, ka nav [ķīmiski] apstrādāti. Ogas pērku tikai no zināmiem pārdevējiem.
Agita Sproģe, grāmatvede: – Šobrīd Latvijas un Holandes dārzeņu cena būtiski neatšķiras. Nopētu, kuri pārdevēji tirdziņā patiešām ir zemnieki, un tad iepērkos. No ogām pērku tikai saldos ķiršus. Par izcelsmi interesējos, bet pārdevēji tik un tā mānās.

Foto: Krišjānis Grantiņš