Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Simboli

Dome

Domes priekšsēdētājs:
Andrejs Ence

Dzimšanas gads: 1957.
Izglītība:
1986. g. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženiera mehāniķa kvalifikācija
1976. g. Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums
Darba vietas un amati:
no 2009.g. Babītes novada pašvaldība, domes priekšsēdētājs
Finanšu komiteja, priekšsēdētājs
1991. - 2009. Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs
1989. - 1991. Bulduru sovhoztehnikuma galvenais dispečers
1983. - 1989. Bulduru sovhoztehnikuma inženieris
1978. - 1983. Bulduru sovhoztehnikuma apmācības meistars
Ievēlēts no: Latvijas Reģionu apvienība

2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Babītes novadā:
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 8,51% (1 deputāta vieta), Latvijas Zemnieku savienība 2,76% (0), partija "Vienotība" 13,27% (2), Latvijas Reģionu apvienība 62,92% (10), "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 9,67% (2).

Koris "Atskaņa"

Dibināts: 1983.gadā Diriģente: Ginta Pētersone, kormeistari - Ralfs Šmīdbergs un Jānis Ozols Tālrunis: 29100755 E-pasts: gintapetersone@inbox.lv Mēģinājumi: pirmdienās un trešdienās no 19:30 līdz 21:30 Babītes vidusskolas telpās

Jauniešu koris "Maska"

Diriģents: Jānis Ozols, kormeistare - Laura Jēkabsone, vokālais pedagogs - Jānis Strazdiņš Tālrunis: 26367245, 26524278 E-pasts: dirigents@gmail.com, jekabsone.laura@gmail.com Mājas lapa www.korismaska.lv Mēģinājumi: pirmdienās un trešdienās no 18 līdz 20 Babītes vidusskolas telpās

Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta"

Vadītājs: Lauris Siliņš, valdes priekšsēdētājs - Imants Kļava Tālrunis: 29333278, 29218877 E-pasts: dkdarta@inbox.lv Mēģinājumi: pirmdienās 20:00-22:00, ceturtdienās 19:30-22:00 Babītes vidusskolas aktu zālē

Dejas atbalsta fonds "Zvaigžņu AkA"

Dibinātāja: Lilija Lipora, valdē - Guntis Trops, Viljams Plešs, Jānis Kons
Tālrunis: 29431835, 28363861
E-pasts: zvaigznuaka@inbox.lv
Mājaslapa: www.starswell.lv
Nodarbības: otrdienās un ceturtdienās no 19:30 līdz 21:00 Babītes Sporta kompleksā

Mūsdienu deju grupa "Platīns"

Vadītāja un horeogrāfe: Agnese Česnovicka
E-pasts: night_fairy@inbox.lv
Mēģinājumi: pirmdienās 16:00–18:30 un ceturtdienās 17:00–20:00 Sporta un Kultūras centrā "Pīlādzīši" Spuņciemā

Babītes novads robežojas ar Rīgu un Jūrmalu, Mārupes, Olaines, Jelgavas un Tukuma novadiem.

61% novada teritorijas aizņem meži, ūdeņi un purvi. Novadā atrodas četras īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Ķemeru nacionālais parks (daļa no tā), Beberbeķu parks, dabas liegumi Babītes ezers un Cenas tīrelis (arī daļa). Ievērojamākā no tām ir Babītes ezers – sekls, aizaugošs piejūras lagūnezers ar lielu zivju sugu daudzveidību. Tā ir viena no izcilākajām putnu novērošanas vietām Latvijā. Ezerā ietek Neriņa ar Dzilnupi un Miglupīte, bet ziemeļaustrumu malā atrodas Daugavas pieteka Hapaka grāvis (Rātsupīte), austrumu daļā - Božu ūdenskrātuve.

Salas pagasts atrodas Babītes novada ziemeļu daļā starp Babītes ezeru un Lielupes lejteci. Lielupe (pagasta teritorijā 25 km gara) veido pagasta robežu ar Jūrmalas teritoriju. Spuņņupe, Jaunupe, Grāvgals ir bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi, kas pastāvēja no 1816. līdz 1988.gadam, bet 1989.gadā Spuņņupes savienojumu ar Lielupi aizšķērsoja ar autoceļa dambi Babītes ezera rietumu daļā.

Vēsture

Babītes pagasta senie nosaukumi: vāciski - Pinkenhof, krieviski – Pinkenskaja;

Salas pagasta senie nosaukumi: vāciski - Holmhof, krieviski – Salaskaja.

Ap 4.-3.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, kad veidojās tagadējās Baltijas jūras aprises un tā pamazām atkāpās, pašreizējās Babītes novada teritorijas vietā sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes.

Kopš 10.gadsimta caur novadu vijies sens satiksmes ceļš, bet no 13.gadsimta tur izveidojies pirmais sauszemes ceļš ar nosaukumu Babates kara ceļš, kas savienojis Rīgu ar Prūsiju.

1224.gadā Zemgaļu pamestā ostas nocietinājuma vietā no vāciešiem nākušais Zemgales bīskaps Bernhards uzcēla pili un nodeva to bīskapam Lambertam. Taču drīz sākās strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes. Tiesa noteica precīzas pilsētas zemju robežas. Par bīskapam atņemto un Rīgai piespriesto Babates jeb Svētās Marijas pili pilsēta samaksāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei.

1226.gadā šajā vietā dzīvojošie zemnieki nonāca Rīgas varā, jo novads tika pievienots Rīgas patrimoniālajam apgabalam (mūsdienu izpratnē - pilsēta ar lauku teritoriju).

Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma, 1562.gadā, zemes, kas pašlaik skaitās Babītes novadā, nonāca Rīgas un Vidzemes pakļautībā, bet teritorijas Lielupes kreisajā krastā- Kurzemes hercogistes īpašumā.

Līdz pat 18.gs. Salas pagasta rietumu daļa – Lielupes un Babītes ezera ūdeņi - bija Kurzemes hercoga un Rīgas pilsētas strīdus objekts, laiku pa laikam izraisot bruņotas sadursmes.

Sala sevišķi smagi cietusi 17.gs. Poļu – zviedru un Ziemeļu karu laikā, bet Piņķu pagasts pārdzīvojis lielus postījumus no 1915. līdz 1917.gadam, kad tur norisinājās smagas sadursmes ar vācu karaspēku, strēlnieku cīņa pie Babītes ezera un Ziemassvētku kaujas. Dzilnu ciema apkārtnē noritēja cīņas pret bermontiešiem, bet 1919.gada maijā tā un Piņķu baznīcas tuvumā notika tā saucamās Piņķu kaujas pret lieliniekiem.

1925.gada 1.septembrī Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu, bet 1949.gadā to likvidēja. 1977.gadā kā administratīvu vienību likvidēja arī Salas ciemu un tā teritoriju pievienoja Babītes ciemam. 1989.gadā, sadalot Babītes ciema teritoriju, izveidoja Gātes ciemu, bet jau nākamajā gadā Babītes pagasts tika atjaunots, tāpat arī Salas pagasts atguva savu vēsturisko nosaukumu.

2009.gada 1.jūlijā, Babītes un Salas pagastus apvienojot, izveidots Babītes novads ar administratīvo centru Piņķos.

Objekti

Noderīgi

Kaimiņi