Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ir cilvēki, kas ļoti rūpīgi seko mediķu rekomendācijām, ir tādi, kuri palīdzību meklē tikai tad, kad ūdens smeļas mutē un kad palīdzēt ir jau grūti, atzīst acu ārste Ilze Strautmane.

Ajūrvēdas speciāliste Rita Pedāne stāsta: senā Austrumu uzturzinātne uzskaita vielu grupas, ko nevajadzētu ēst vienā ēdienreizē, lai neapgrūtinātu gremošanu. Par  tās traucējumiem liecina, piemēram, nepatīkama smaka no mutes, mēle ar aplikumiem, uzpūsts vēders. Taču ēšanas paradumi jāmaina pakāpeniski.

Speciālisti uzsver, ka vitamīnu izvēle ir ļoti individuāla, tāpēc nevajadzētu iegādāties vitamīnus tikai reklāmas iespaidā, kā arī aizrauties ar nezināmu un eksotisku augu lietošanu, kuru iedarbība nav pārbaudīta.

Pētījumos noskaidrots, ka daudz efektīvāk ierīkot žalūzijas nevis telpu iekšpusē, bet gan ārpusē vai pat starp loga stikliem.

Bieži vien Pierīgas iedzīvotājam pārsteigumus sagādā meža dzīvnieku atstātie postījumi dārzā. Ne visiem saimniekiem ir iespēja savu īpašumu apjozt ar augstu sētu, tāpēc daudzi dārzi ir apdraudēti. Ko var darīt dārza īpašnieks, lai atbaidītu meža iemītniekus un pasargātu stādījumus?

Iesaka Tatjana Eglīte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste

Ikviens apzinīgs autobraucējs, tuvojoties vēsākam laikam un paaugstinoties pārvietošanās bīstamībai, savu automobili sagatavo laikus.

Kā uzlabot organisma neuzņēmību pret dažādu infekcijas slimību izraisītājiem – tas ir jautājums, kas īpaši aktuāls rudenī un ziemā. Kad vasaras vitamīnu rezerves izsīkst, esam mazliet noguruši no pelēkajām dienām un tumšajiem vakariem, vīrusi tā vien klejo apkārt, meklējot vārgākos.

Nereti dārznieki amatieri, labu gribēdami, pasteidzas ar rožu ieziemošanu. Ķekavā dzīvojošā LU Botāniskā dārza dārzniece Ingūna Gudrupa iesaka nesteigties, bet nogaidīt sala tuvošanos.