Dabiskais filtrs, kas gadiem ilgi atturēja cittautiešus no piedalīšanās Latvijas valsts pārvaldē, pamazām pārstājis darboties. Jaunā divdesmit un trīsdesmitgadnieku paaudze gana prasmīgi lieto valsts valodu, tomēr latviešu monopols darbam valsts pārvaldē saglabājas.

"Gads bija grūts," komentējot situāciju ostu nozarē, kas kļūst arvien sliktāka, atzīst Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns. Latvijas lielāko ostu noslodze gada deviņos mēnešos tikko pārsniedz vien pusi no kopējās iespējamās gada jaudas, savukārt dzelzceļa kravu tranzīts caur Latviju krities par veseliem 15 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Zīmola "Ādažu Čipsi" ražotājs "Orkla Confectionery&Snacks Latvija" šogad iepircis 20 000 tonnas kartupeļu, kas ir par 33% vairāk nekā 2015.gadā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

1. decembrī sākas projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā, kā arī 14 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, tostarp Siguldā, Ogrē un Jūrmalā, kas aptver Pierīgas novadus.

Dusmīgajās vārdu cīņās par 776 Latvijas valsts uzlūgto migrantu uzņemšanu un raizēs vai gandarījumā, ka no atbraucējiem teju neviens nespēj izturēt Latvijas piedāvājumu, tiek aizmirsti valstī jau mītošie ārzemnieku simti. Viņi jau ir te. Un būs vēl vairāk.

Latvijas pārtikas produktu noieta sekmēšana, piemērojot zaļā iepirkuma prasības publiskajos iepirkumos, vērtējama pozitīvi. Tomēr nepieciešamā dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās jeb "Zaļajā" un "Bordo" karotītē sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājiem, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem.

Lai arī daudz runājam par to, ka pārtikā būtu jālieto pēc iespējas vairāk Latvijā audzētu produktu, jo tā mēs atbalstītu vietējos ražotājus, turklāt būtu pārliecināti par produktu izcelsmi un kvalitāti, taču ikdienā ejam uz lielveikaliem un pērkam tur piedāvāto pārtiku. Vai šajā ziņā kaut ko varētu uzlabot uzticēšanās interneta veikaliem?

Nevienai Latvijas tautsaimniecības nozarei nav tādu izredžu uz galvu reibinošu karjeru kā militārajai industrijai. Un arī izredžu pievilties, ja lēmēju galā ērtāk būs atstāt visu, kā ir. Šobrīd spēkā ir jau ceturtais likums, kas sola valsts aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču vēl nekad šis solījums nav bijis tik tuvu īstenošanai – 368 miljoni eiro šogad, 473 miljoni 2017. gadā.